Biroja darbības pārtraukšana un jaunā politiskā realitāte. Aptuveni pusotru gadu pēc tam, kad Rēzeknē svinīgi tika uzsākta darbība, savas durvis plāno slēgt apvienotais sešu politisko spēku kopīgais birojs, kas kalpoja kā vienots koordinācijas punkts.
Lai gan divi no sarakstiem, kas darbojās šajās koplietošanas telpās, tikko aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās spēja izcīnīt vēlētāju uzticību un iegūt mandātus Rēzeknes valstspilsētas domē, turpmākais darbs šīm partijām būs jāaizvada opozīcijas statusā.
Līdz ar šīs kopīgās mājvietas likvidēšanu, katram politiskajam spēkam turpmāk būs patstāvīgi jāizstrādā stratēģija, kā nodrošināt savu pārstāvniecību un kā visefektīvāk uzrunāt vietējos vēlētājus Latgales sirdī. Jāatzīmē, ka vairumam nacionālā mēroga partiju, kas bija pārstāvētas šajā birojā, savu pastāvīgu telpu trūkst arī Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī, kur vēlēšanu procesā triumfēja Andrejs Elksniņš un viņa vadītais reģionālais politiskais spēks “Sarauj, Latgale!”.
Lēmuma tehniskie un juridiskie iemesli
Kopīgais birojs, kurā plecu pie pleca darbojās “Jaunā konservatīvā partija”, “Latvijas Reģionu apvienība”, “Progresīvie”, “Latvijas Zaļā partija”, “Nacionālā apvienība” un “Jaunā Vienotība”, tika atklāts pagājušā gada 9. februārī. Tomēr saskaņā ar aktuālo informāciju šis unikālais sadarbības formāts Rēzeknē beigs pastāvēt jau šī gada 1. jūlijā.
Biroja telpu īpašnieku pārstāvis Jānis Žugovs paskaidroja, ka pirms diviem mēnešiem tika saņemti oficiāli iesniegumi par telpu uzteikšanu no vairākiem partneriem: Gata Eglīša (“Jaunā konservatīvā partija”), Edvarda Smiltēna (“Latvijas Reģionu apvienība”) un Edvarda Tavara (“Latvijas Zaļā partija”). Tā kā sākotnējais nomas līgums bija noslēgts starp sešām pusēm, trīs atlikušajām partijām līguma nosacījumi kļuva juridiski nepildāmi un neizdevīgi, kā rezultātā esošās vienošanās zaudēja spēku.
Finansējums un politiskā konkurence
Viena no partijām, kas izvēlējās pamest kopīgās telpas, ir “Latvijas Reģionu apvienība”, kurai citos reģionos biroju nav; interesanti, ka par telpām Rēzeknē maksāja paši vietējie biedri no saviem līdzekļiem, neizmantojot valsts piešķirto finansējumu. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, politiskie spēki neizbēgami kļūs par tiešiem konkurentiem cīņā par balsīm, tādēļ šāda kopīga mājvieta vairs netiek uzskatīta par mērķtiecīgu vai nepieciešamu.
Juris Viļums no “Latvijas Reģionu apvienības” valdes norādīja, ka līgums lauzts galvenokārt tādēļ, ka konkrētā lokācija, tās tehniskais aprīkojums un izmaksas vairs neatbilda partijas pašreizējām prioritātēm un prasībām. Savukārt no šī paša spēka domē ievēlētā Ināra Groce uzsvēra, ka sadarbība nebeidzas līdz ar biroja slēgšanu, jo joprojām aktīvi darbosies sociālā platforma “Rēzeknei būt”, un galvenais uzsvars tiks likts uz tiešu komunikāciju ar iedzīvotājiem publiskajā telpā.
Nākotnes perspektīvas un partiju resursi
Pašlaik neviena no atlikušajām partijām nav izteikusi gatavību uzņemties pilnu īres slogu un turpināt darbu šajās telpās vienatnē. “Jaunās Vienotības” ģenerālsekretāre Signe Jantone apstiprināja, ka partija šobrīd veic rūpīgu izdevumu un ieguvumu analīzi, taču uzsvēra, ka iespējamā aiziešana no biroja nekādā veidā neliecina par intereses mazināšanos par Latgales reģiona attīstību.
Salīdzinājumam – valsts budžeta finansējums partijām ir ievērojams: “Jaunajai Vienotībai” tie ir 1,12 miljoni eiro, “Apvienotajam sarakstam” virs 800 tūkstošiem, bet “Progresīvajiem” vairāk nekā pusmiljons eiro gadā. Neskatoties uz to, ka mēneša maksa par biroju katrai partijai bija vien nedaudz virs 100 eiro, prioritātes mainās. “Progresīvo” līderis Rēzeknē Jānis Zeltiņš pauda nožēlu par sadarbības beigām, taču apliecināja, ka partija turpinās mērķtiecīgi gatavoties Saeimas vēlēšanām, lai arī tas būtu jādara atsevišķi.
Ekspertu viedoklis un politiskā konkurence reģionā
Politikas vērotāji jau iepriekš ir kritizējuši nacionālā līmeņa partijas par pārlieku zemu aktivitāti Latgales vēlētāju piesaistīšanā. Politologs Andis Kudors norāda, ka partiju resursi Latvijā ir ierobežoti, tāpēc tās bieži vien pragmatiski izvērtē “lietderības koeficientu” – proti, cik daudz pūļu vērts ieguldīt konkrētā reģionā, lai pretī saņemtu reālas deputātu vietas.
Kamēr nacionālās partijas vēl tikai meklē jaunas formas savai klātbūtnei Daugavpilī un Rēzeknē, pilsētas vadībā ar pārliecinošu balsu vairākumu ir atgriezies Aleksandrs Bartaševičs. Viņa pārstāvētajam spēkam “Kopā Latvijai” sadarbībā ar “Latvija pirmajā vietā” joprojām ir nodrošināta pastāvīga tikšanās vieta ar pilsētniekiem, kas tiem sniedz stratēģiskas priekšrocības vietējā politiskajā cīņā.
